Kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas (senkapi, kapsētas, parki, vēsturisko notikumu norises un ievērojamu personu darbības vietas), kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm.

Feimaņu pagasta teritorijā atrodas vairāki senkapi (Jāņsalu, Ezergailīšu, Krupenišķu, Leiņukalna un Kavališķu senkapi), Feimaņu viduslaiku kapsēta, Vinmines pilskalns, kulta vieta - Ezergailīšu Velna akmens, Feimaņu muižas parks un Feimaņu katoļu baznīca, kurā ir 26 vērtīgi mākslas priekšmeti. Baznīcas dārzā atrodas zvanu tornis ar 4 zvaniem.

Kultūras pieminekļu aizsardzības sistēmu nosaka likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”.

Visus kultūrvēsturiskos pieminekļus atbilstoši to zinātniskajai, mākslinieciskajai vai citai to kultūrvēsturiskajai vērtībai iedala valsts un vietējas nozīmes kultūras pieminekļos.

Pagasta teritorijā atrodas 10 valsts nozīmes kultūrvēsturiskie pieminekļi, t.sk. viens arhitektūras piemineklis, 6 arheoloģijas pieminekļi un 3 mākslas pieminekļi un 4 vietējās nozīmes kultūrvēsturiskie pieminekļi, t.sk. 2 arhitektūras pieminekļi un 2 arheoloģijas piemineklis.

Feimaņu pagasta centrā atrodas Latvijas valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – Feimaņu katoļu baznīca (1756 – 1760.g.). Koka baznīca celta Sv. Jāņa Kristītāja godam. Baznīcai ir  divi torņi, trīs altāri ar kokgriezumiem un XVIII. un XIX. gs. gleznām.  Starp  visām Rēzeknes rajona katoļu baznīcām Feimaņu katoļu baznīca izceļas ar vislielāko   mākslas   priekšmetu skaitu (26), t.sk. XVIII gs. triju altāru kokgriezumi, bikts sols, baznīcu soli, ērģeļu prospekts, skulptūras. Diemžēl patreizējais baznīcas stāvoklis ir kritisks.

Pagasta teritorijā, pārsvarā ceļa malās, atrodas vairāki krucifiksi. Daudzi no tiem ir sliktā stāvoklī. 1999. gada augustā tika atklāts un iesvētīts krucifikss Sekstu ciemā.

Iebraucot Feimaņos no Preiļu pilsētas puses, ceļa malā iepretim pagriezienam uz baznīcu ir uz mūrētām kolonnām balstīta nojume ar krucifiksu vidū. Nojumes pamatu veido no laukakmeņiem būvēts 1,5 m augsts cokols, bet tā stūros paceļas no ķieģeļiem mūrētas pusapaļas kolonnas, kas 4,5 m augstumā pārsegtas ar četrslīpju jumtiņu. 20.gs. 60-tajos gados jumts bijis klāts ar koka dēlīšiem, bet vēlākajos gados pārsegts ar skārdu

Zem tā ir krusts ar kokā grieztu Pestītāja tēlu. Krucifiksa un nojumītes darināšanas laiks nav zināms, bet pastāv pieņēmums, ka tie ir tie ir tapuši ap 18. un 19. gadsimta miju.

Iespējams, tas ir visvecākais krucifikss Latgalē, kas atrodas brīvā dabā. Gan nojumītes izmēri, gan Kristus tēla griešanas stils liek domāt, ka svētvietu iekārtojuši poļu muižnieki vai garīdznieki.

Sakarā ar pāvesta Leona XII izsludināto Jubilejas gadu 1828. gadā, Livonijas kanoniķis, Rēzeknes dekāns un rakstnieks Jāzeps Kirkillo uzcēla pieminekli – “Myura Krysts” jeb “Krusta nesējs”. Piemineklis tika atjaunots par Feimaņu Tautas frontes nodaļas savāktajiem līdzekļiem un atklāts 1990. gada maijā – Mātes dienā.

Tajā ir iecirsts uzraksts: "3. Jelgavas kājnieku pulka cīņu vieta uzvaras gājienā pa Latgali 1920. gada 16. janvārī. Mēs nesām sauli, brīvību un patstāvību Latvijai"